Ināra Slavēna

Kuros gados tu mācījies skolā? Cik skolēnu bija klasē?
Cik sevi atceros, viss saistās ar Vecpiebalgu. Manā laikā zināšanas sākām apgūt sagatavošanas grupiņā, tā saucamajos ,,sešgadniekos” . Mana audzīte bija Velga Cīrule, ļoti jauka skolotāja. Liekot pusdienlaikā gulēt, viņa jautāja: ,,Vai dzirdat – circenis dzied!” Gaidījām! Centāmies sadzirdēt … un tā arī iemigām.
Manas skolas gaitas 1.b klasē sākās 1979.gada 1. septembrī, un es mācījos Vecpiebalgas vidusskolā līdz 1990.gada 21. jūnijam . Pirmā audzinātāja bija Anita Balode, bet 4.- 8.klasē mūs audzināja Vija Asare. Vidēji klasē bijām ap 20 skolēnu – pienāca jauni skolēni, kāds arī aizgāja uz citu skolu. 9.-10.kl. mūsu audzinātāja bija Lolita Žagare, un tad lēciens uz 12. klasi, kad mūs audzināja Mirdza Zommere.

Kā izpaudās klases draudzīgums, kolektīvisms?
O, man ļoti patika klases vakari, jo tie saliedēja klases skolēnus. Bija jautri, tādos brīžos neviens neizliekas. Man patika dejot, un es dažiem zēniem iemācīju dejot valsi, kopā dziedājām. Bijām ļoti aktīva klase sporta sacensībās, stafetēs, militārās mācības sacensībās, pārgājienos, ekskursijās, ierindas skatēs. Žetonvakarā un izlaidumos bijām kā viens vesels: ,,Viens par visiem, visi par vienu!’’

Kāda ikdiena, atmosfēra bija skolā, klasē? 
Stundas sākās plkst. 8.15, un tā pagāja 6 dienas nedēļā. Pēc stundām apmeklējām pulciņus. Man patika basketbola pulciņš, orientēšanās. Tā kā datoru, interneta, telefonu u.c modernu ierīču nebija, brīvajā laikā daudz lasīju grāmatas. Patika dzeja. Iekārtoju atmiņu klades, dzejoļu un atziņu klades. Ļoti daudz palīdzēju mammai. Atmosfēra skolā? Nekā negatīva. Ja dzīvoja pēc principa ,,nedari otram to, ko negribi, lai dara tev”, viss bija ok.

Kādas interesantas tradīcijas, pasākumi bija klasē, skolā?  
Domāju, ka tās pašas, kas ir jums, bija arī manā laikā, jo tās ir senas klašu un skolas tradīcijas, arī pasākumi. Ir taču tādas, kas ir gājušas cauri gadu desmitiem, piemēram, Žetonvakars. Pasmaidīju. Laikam jau par tradīciju to nenosauksi, taču starpbrīžos bija aizliegts sēdēt vai stāvēt uz vietas, skolēni starpbrīža laikā gāja uz skolas zāli. Katrs atrada sev pāri, un visi staigāja pa apli. Turklāt zālē bija dežurants, kas uzraudzīja, lai viss būtu kārtībā. Citi skolēni staigāja pa koridoru. Nedrīkstēja skriet. Tā darīja tāpēc, lai bērni izkustētos. Man ļoti nepatika dežūrēt.

Kādas attiecības pastāvēja starp skolēniem un skolotājiem, starp klasēm?
Es jutos labi. Ups! Mīlīši, manā skolas laikā skolotāja varēja paraut mani aiz auss, aiz matiem, uzdot ar lineālu pa pirkstiem, taču es lieliski sapratu, ka esmu vainīga. Man paveicies, jo man bija foršas audzinātājas un mācību priekšmetu skolotājas, enerģiskas, draudzīgas, radošas, jā, es ar to lepojos.
Starp klasēm pastāvēja konkurence. Protams, gribējām taču augstāk, tālāk, labāk… Kā citādi – vienots mērķis tomēr satuvina.

Tava skolas laika lielākā blēņa, noteikumu pārkāpums, smieklīgs atgadījums.  
Labi jau labi. Bija. To laikam par stundu bastošanu sauc. Slēpos meiteņu tualetē, dažreiz bēniņos. Pēc kārtīgas izsmiešanās (15 minūtes!) tiku izraidīta no bioloģijas stundas. Visu dienu smējos. Patiesībā smiekli ir dāvana cilvēcei, nedariet to stundu laikā!

Kuru piedzīvojumu no skolas laikiem tu gribētu izdzīvot vēlreiz?
Ļoti, ļoti? Tās nedēļas, kurās notika mēģinājumi Žetonvakaram.

Kāds bija tavs sabiedriskais pienākums klasē, skolā? Tava attieksme pret to un darāmajiem darbiem? 
Man ļoti patika kultorga pienākumi, piemēram, klases vakaru organizēšana, klases rotāšana, vienmēr centos pienākumu pildīt atbildīgi. Neilgu laika posmu biju Skolēnu parlamenta priekšsēdētāja. Bija labi.

Vai tu esi mamma, kura saka: ,,Kad es mācījos, tad gan…’’
Jā!

Kuri mācību priekšmeti tev patika un padevās? Kuri nepatika, kāpēc?     
Patika latviešu valoda, krievu valoda, ģeogrāfija, rasēšana, dziedāšana (mūzika) un fiziskā kultūra (sports). Nevaru teikt, ka kāds no priekšmetiem nepatika, drīzāk nepadevās, īpaši matemātika. Iespējams tāpēc, ka bieži mainījās skolotājas, grūti bija pielāgoties, saprast. Nokavētu vilcienu grūti bija panākt, taču eksāmenus nokārtoju.

Vai tu gribētu mācīties mūsdienu skolā? Kāpēc un ko gribētu mācīties?
Domāju – jā. Būtu interesanti! Ļoti gribētu mācīties mūzikas skolā klavierspēli.

Ko tu mainītu mūsdienu izglītības sistēmā? 
Saprotu tikai vienu – mūsdienu izglītības sistēmai jābūt daudzveidīgai. Jāpanāk, lai skolēniem būtu ātra, asa domāšana un spriestspēja, lai, pamatskolu vai vidusskolu beidzot, skolēnam ir noteikta pievienotā vērtība (sava cena). Ir veltīgi gaidīt no dzīves vairāk, jo ir taču dzirdēts – mēs saņemam tieši tik daudz, cik esam vērti dotajā mirklī. Un svarīgi ir zināt, kurp ejam un par ko vēlamies kļūt. Un te nu skaidrs – lai tas notiktu, skolotājiem, skolēniem un vecākiem jāsadarbojas.

Tavs novēlējums mūsdienu skolēnam
Uz mana darba galda maza lapiņa, uz kuras rakstīts: ,,VAJAG – GRIBU – VARU – IR!” Mainiet izpratni par savām iespējām un spējām, esiet gudri, maksimāli izmantojiet tās!